Alkohols: labāk mazliet, nekā nemaz?
Visu saturu pārbauda medicīnas žurnālisti.
MinheneŠķiet paradoksāli: cilvēkiem, kuri mēreni lieto alkoholu, ir ne tikai zemāks nāves risks nekā cilvēkiem, kuri daudz dzer, bet arī kā atturīgie. To vēlreiz apstiprina liels Eiropas pētījums. Jo īpaši risks, ka mirs no sirds un asinsvadu slimībām, samazinās mēreniem dzērājiem. Neskatoties uz to, atturēšanās dalībniekiem tagad nav obligāti jāsniedzas pēc pudeles: Pētnieki neuzskata, ka mērens alkohola patēriņš stiprina veselību, bet ir aizdomas par citiem sakariem. "Mēs neuzņemamies nekādu cēloņsakarību," saka jaunā pētījuma pirmā autore Manuela Bergmane.
Alkohola lietošana gadiem ilgi
Bergmane un viņas kolēģi pārbaudīja alkohola lietošanu vairāk nekā 380 000 vīriešu un sieviešu no astoņām Eiropas valstīm. Dalībnieki atbildēja uz jautājumiem par alkohola lietošanu 20, 30, 40, 50 gadu vecumā un studējot. Vīriešus, kuri dzēra mazāk par vienu glāzi alkohola nedēļā, un sievietes, kuras patērēja mazāk par pusi glāzes dienā, dēvēja par “mazajiem dzērājiem”. Vīrieši, kuri dienā patērēja vairāk nekā piecas glāzes alkohola, un sievietes, kuras dienā lietoja vairāk nekā divarpus glāzes alkohola, tika uzskatītas par „lieliem dzērājiem”.
Mēreni dzērāji
Mēreniem dzērājiem bija viszemākais priekšlaicīgas nāves risks. Tie ir vīrieši, kuri regulāri dzer, bet vidēji nelieto vairāk par ieteicamo alkohola daudzumu, kas ir mazāks par 24 gramiem, un sievietes, kuras nelieto vairāk par divpadsmit gramiem alkohola dienā. Pētījuma ietvaros viņiem bija par deviņiem līdz 14 procentiem mazāks nāves risks. Tomēr tas attiecās tikai uz veseliem cilvēkiem bez iepriekšējām slimībām, piemēram, augsta asinsspiediena, diabēta vai vēža, kā arī sirdslēkmes vai insulta. Iemesls: Cilvēki, kuri mēreni lieto alkoholu, mēdz piekopt mērenu un veselīgu dzīvesveidu. Rezultāti tādējādi apstiprina pieņēmumu, ka veseli cilvēki var tikt galā ar mērenu alkohola daudzumu bez būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz viņu veselību.
Neveselīgs dzīvesveids
Turpretī dzērāji, kas dzer alkoholu, parasti dzīvo kopumā neveselīgu dzīvesveidu. Viņi smēķē biežāk, ēd vairāk gaļas un mazāk augļu un dārzeņu. Turklāt liela alkohola patēriņa sekas ir arī veselībai. Tas atspoguļojās arī paredzamajā dzīves ilgumā: risks, ka alkohola lietotāji bieži mirs no alkohola izraisītiem nāves cēloņiem, piemēram, pankreatīta vai nelaimes gadījumiem, bija septiņas reizes lielāks. Viņu risks mirt no koronārās sirds slimības, vēža vai citas slimības bija 1,2 līdz 1,8 reizes lielāks nekā vidēji. Tas attiecās arī uz bijušajiem dzērājiem.
Tie, kas daudz nedzer, arī biežāk mirst
Bet arī vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem acīmredzot ir lielāks priekšlaicīgas nāves risks nekā mēreniem dzērājiem. Pētniekiem ir aizdomas, ka šie statistikas dati ir izskaidrojami ar to, ka starp retajiem dzērājiem un atturīgajiem ir arī daži, kas nedzer veselības apsvērumu dēļ. "Neatkarīgi no alkohola lietošanas šai grupai var būt lielāks slimības vai nāves risks, tāpēc atturēšanās no alkohola ir tikai norāde uz citu problēmu," saka zinātnieks. Pētījuma vadītājs Bergmanis arī uzskata, ka hipotēze, ka sarkanvīnā esošajiem flavonoīdiem ir aizsargājoša ietekme uz sirdi, ir nereāla. "Jūs nevarat dzert tik daudz sarkanvīna, lai labās augu vielas varētu iedarboties," viņa sacīja (vv)
Avots: Bergmann, M. et al. Mūža alkohola lietošanas modeļa saistība ar nāves cēloni Eiropas vēža un uztura pētījumā (EPIC); Int. J. Epidemiol. 42: 1772-1790. doi: 10.1093 / ije / dyt154
Tagi: zobu aprūpe slimnīca profilakse
