Aizbildnības likums - svarīga informācija

Visu saturu pārbauda medicīnas žurnālisti.

Rūpes - iemesli

1992. gadā aprūpe aizstāja aizbildnību un vājās aizbildnības tiesības, kas bija spēkā līdz tam. Aprūpes priekšrocība ir tā, ka aprūpējamai personai ir vairāk tiesību un aprūpētājs tiek stingrāk uzraudzīts. Turklāt dekrētam par uzraudzību nav jābūt visaptverošam, bet tas var attiekties tikai uz noteiktām apakšzonām.

Aprūpes priekšnoteikums ir objektīva nepieciešamība pēc palīdzības un atbalsta. To var konstatēt tikai tad, ja attiecīgā persona vairs nevar regulēt savas lietas bez palīdzības. Iemesli var būt garīgas slimības, iedzimtas garīgas, kā arī fiziskas un emocionālas invaliditātes. Psihisko traucējumu piemērs ir garīgā degradācija demences pacientiem.

Ieteicams atbalsts

Ikviens var lūgt atbalstu atbildīgajā vietējā tiesā (aizbildnības tiesā), ja ir pamatotas aizdomas, ka kāds cits vai pats vairs nevar tikt galā ar ikdienas dzīvi bez juridiska un organizatoriska atbalsta.

Aizbildnības tiesai ir jāizskata šis pieteikums un jāieceļ eksperts. Tie ir tiesas darbinieki, kuri apmeklē attiecīgo personu viņa dzīvesvietas teritorijā, kā arī ārsti, kuri dokumentē viņa veselības stāvokli.

Ja rodas iespaids, ka attiecīgā persona nevar pienācīgi pārstāvēt savas intereses, uz tiesvedības laiku viņam tiks piešķirts kurators ad litem. Tas var būt attiecīgās personas uzticības persona, jurists vai iestāžu un aprūpes asociāciju darbinieks.

Tiesas sēde

Tiesnesis lemj par uzraudzības nepieciešamību un vadītāja iecelšanu. Viņš saņem visus ziņojumus, un viņam ir jāiegūst personīgais priekšstats par attiecīgo personu.

Tiesnesis personīgi apmeklē attiecīgo personu slimnīcā, mājās vai dzīvoklī. Tomēr attiecīgā persona var arī atteikt uzklausīšanu savā privātajā vidē. Tad sēde notiek tiesā. Noslēguma diskusijā tiesnesis paskaidro, kas tiek izskatīts, kā viņš izlems.

Kas būs uzraugs?

Ikviens, kam ir aizdomas, ka tuvākajos gados viņiem būs nepieciešama aprūpe, var rakstiski norādīt, kuram būtu jābūt viņa vadītājam. Pat bez šāda dokumenta aizbildnības tiesas vispirms mēģina vērsties pie tuviem radiniekiem vai labiem paziņām, vai viņi vēlas uzņemties šo uzdevumu. Medicīnas eksperti var arī ieteikt kādu personu, ja viņi izmeklējumu un diskusiju laikā ir konstatējuši, ka starp attiecīgo personu un atsauces personu pastāv īpašas uzticības attiecības.

Ja tiesa nepazīst uzticības personu, kas vēlas pārņemt uzraudzību, tiek iecelts profesionāls uzraugs. Tie var būt sociālie darbinieki vai juristi, kas dzīvo no tā, ka viņi pārstāv un rūpējas par lielāku cilvēku grupu, kas saņem aprūpi. Darba vadītāji parasti saņem vienotas likmes atlīdzību. Tikai tad, ja aprūpi nevar nodrošināt viena persona, par aprūpētāju var iecelt aprūpes biedrību vai iestādi.

Aprūpes joma

Uzraudzība ir paredzēta tikai tām atbildības jomām, kuras attiecīgā persona nevar veikt neatkarīgi. Atkarībā no viņa spējām tiek izveidots visaptverošs atbalsts vai atbalsts šādām jomām:

• Ārstēšana un veselības aprūpe,
• Aktīvu pārvaldība,
• Uzturēšanās tiesības,
• Mājokļa lietas,
• Pasta un telefona kontrole.

Vadītāja pienākumi

Uzrauga pienākums galvenokārt ir viņa aizstāvam. Viņam nav vienkārši jāorientējas uz saviem uzskatiem un pārliecību, bet jāatbilst aprūpējamās personas vēlmēm, ja vien tas nekaitē viņam pašam. Jo saskaņā ar BGB 1901. panta 2. punktu "aprūpējamo labklājība ietver arī iespēju veidot savu dzīvi atbilstoši savām vēlmēm un idejām savu spēju robežās". Vadītājam ir jāievēro aprūpējamās personas dzīves plāns un viņš var rīkoties pretēji tam tikai tad, ja viņa uzvedība īpaši apdraud aprūpējamās personas dzīvību vai veselību.

Atkarībā no noteiktās aprūpes jomas uzraugs veic bankas darbu savam aizstāvamajam, piešķir viņam naudu uz noteiktu laiku, slēdz līgumus ar saimniekiem un māju pārvaldniekiem un pavada aprūpējamo personu pie ārsta. Pats par sevi saprotams, ka ārsti ir atbrīvoti no pienākuma ievērot konfidencialitāti pret attiecīgo vadītāju. Vadītājs un vadītājs kopīgi izlemj, kurš medicīniskās terapijas piedāvājums ir labākais. Izšķirošais faktors ir personīgais kontakts starp vadītāju un viņa protežē. Ar to nekādā gadījumā nepietiek, ja uzraugs rūpējas tikai par korespondenci un juridisko saraksti un regulāri neparādās pie sarga. Tomēr praksē tas bieži vien ir citādi. Tāpēc politiķi pašlaik pārskata bērnu aprūpes likumu un var to reformēt.

Lēmuma pilnvaru ierobežojumi

Aizbildnības tiesību aktos ir noteiktas situācijas, kurās aprūpētājam nav atļauts lemt vienam, bet viņam ir jāsaņem kompetentās tiesas piekrišana. Galvenokārt tas ietver:

• Ārstēšana vai iejaukšanās, kas saistīta ar augstu nāves risku vai neatgriezenisku kaitējumu veselībai (izņemot ārkārtas gadījumus).
• Sterilizācija,
• Ievietošana slimnīcas vai pansionāta slēgtā palātā,
• Izmitināšanai līdzīgi ("brīvību atņemoši") pasākumi, piemēram, gultas sliedes, vidukļa jostas, roku un kāju sasiešana, telpas aizslēgšana vai zāles imobilizēšanai. Tie jāpieprasa arī atsevišķi par esošajām naktsmītnēm.
• Esošo īres līgumu izbeigšana.

Aprūpes beigas

Vēlākais pēc septiņiem gadiem aizbildnības tiesai jāizlemj, vai atcelt vai pagarināt bērnu aprūpi.Ieceļot uzraudzītāju, kompetentā tiesa parasti nosaka agrāku datumu, līdz kuram ir jāpārbauda uzraudzības nepieciešamība.

Neatkarīgi no tā, aprūpējamā persona vai viņa vadītājs var jebkurā laikā informēt tiesu, ka aprūpes nosacījumi tagad ir mainījušies vai vairs nav piemērojami. Tad tiesai jāizlemj, vai atcelt uzraudzību. Ja aprūpējamā persona ir neapmierināta ar savu vadītāju, viņš var ierosināt tiesai citu uzraugu. Šai personai jābūt vienlīdz piemērotai un gatavai pārņemt uzraudzību. Ja vadītājs nepilda savus pienākumus, tiesa viņu atlaiž.

PDF lejupielādes par šo tēmu:

»Uzraudzības rīkojums

»Aizbildnības likums

Tagi:  zobi acis seksa partnerattiecības