Vas deferens

Eva Rudolf-Müller ir ārštata rakstniece medicīnas komandā. Viņa studēja cilvēku medicīnu un laikrakstu zinātnes un vairākkārt strādājusi abās jomās - kā ārste klīnikā, kā recenzente, gan kā medicīnas žurnāliste dažādos speciālistu žurnālos. Pašlaik viņa strādā tiešsaistes žurnālistikā, kur ikvienam tiek piedāvāts plašs zāļu klāsts.

Vairāk par ekspertiem Visu saturu pārbauda medicīnas žurnālisti.

Spermatiskais kanāls (ductus deferens vai vas deferens) ir epididima kanāls. Tajā spermatozoīdi, kas nogatavojas un tiek uzglabāti epididimālajā kanālā (ductus epididymidis), tiek transportēti, līdz tie tiek izmesti no urīna caurules kopā ar sēklas pūslīšu un prostatas sekrēciju ejakulācijas laikā. Izlasiet visu, kas jums jāzina par vas deferens!

Kas ir spermatiskais kanāls?

Labās un kreisās vas deferens (vienskaitlī: ductus deferens vai vas deferens) katra ir 50 līdz 60 centimetrus gara un apmēram puscentimetru diametrā, kas savieno sēkliniekus / epididimus ar urīna cauruli. Katrs spermatiskais kanāls sākas epididima apakšējā galā, kura apgabalā tas ir tik savīti, ka tā garums līdz mutei ir tikai aptuveni 35 centimetri.

Kāda ir spermatiskā kanāla funkcija?

Ductus deferens ir transporta orgāns. Viņš var sūkāt spermu epididīmā (kur tās tiek uzglabātas apmēram divpadsmit dienas), izmantojot sūkšanas sūkņa mehānismu, un pēc tam iztukšot to urīna caurulē, izmantojot spiediena sūkņa mehānismu.

Šo mehānismu padara iespējamu gludo muskuļu izvietojums abu vas deferens sienā: no ārpuses ir gareniskais, vidū gredzens un iekšpusē atkal gareniskais muskuļu slānis, kas sakārtoti spirālveida sistēmā.

Pateicoties šai spēcīgajai muskuļu sienai, spermatiskā kanāla diametru var samazināt apgabalā, kurā tas savienojas ar sēklas pūslīša kanālu. Šis iekšējā diametra samazinājums rada augstu spiedienu un lielu ātrumu, ar kādu sēklas šķidrums tiek transportēts urīna caurulē un tālāk uz āru ejakulācijas laikā.

Kur atrodas spermatiskais kanāls?

Labais vas deferens ved no labās epididimijas, kreisais ductus deferens no kreisā epididymis. Ar saviem traukiem un to apvalku, spermatisko vadu, katrs spermatiskais kanāls iet gar epididima aizmuguri līdz ārējam cirkšņa gredzenam, kur tas nonāk vēdera dobumā.

Šeit katrs vas deferens urīnpūšļa priekšā izvēršas ampulā, kurā tiek uzglabāta sperma. Nedaudz tālāk sapārotā sēklas pūslīte atveras vas deferens, kas ražo ejakulāta šķidro daļu. Visbeidzot, divi vas deferens šķērso prostatas dziedzeri un atveras urīnizvadkanālā. Turpmākajā kursā tiek runāts par urīna cauruli.

Kādas problēmas var izraisīt spermatiskais kanāls?

Dažiem vīriešiem vas deferens rajonā ir iedzimta anomālija.

Neliela daļa audzēju sēkliniekos (sēkliniekos) ir spermatiski nabas audzēji, kas pārsvarā ir labdabīgi (rabdomiosarkomas). Tie galvenokārt rodas bērnībā un pusaudža gados.

Savukārt spermas vadu sarkomas ir ļaundabīgi audzēji, kas izaug apkārtējos audos (infiltrācija) un veido meitas audzējus (metastāzes).

Spermatocele ir ar šķidrumu pildīta dobums (cista), kas parasti rodas no epididima, retāk no spermatiskās auklas. Tas rodas sēklinieku augšējā polā. Precīzāk sakot, tā ir tā saucamā aiztures cista, t.i., cista, ko rada drenāžas šķēršļi. Tas ir piepildīts ar spermu, un, ja tas aug lielāks par tapas galvu, tas var izraisīt spiediena sajūtu.

Ārēji ievainojumi var izraisīt asiņošanu, zilumus vai abscesu (iekapsulētu strutu kolekciju) ductus deferens zonā.

Kā daļa no prostatas iekaisuma (prostatīts) vai urīnceļu infekcijas var pāriet arī pārī savienotie vas deferens.

Tagi:  nepiepildīta vēlme pēc bērniem diētu profilakse