Palīdzība dzīvošanai

Visu saturu pārbauda medicīnas žurnālisti.

Palīdzīga dzīvošana piedāvā vecākiem cilvēkiem iespēju patstāvīgi dzīvot dzīvoklī un vienlaikus saņemt atbalsta pakalpojumus pēc nepieciešamības, piemēram, aprūpes iestādē. Šis dzīves veids pēdējos gados ir ieguvis arvien lielāku popularitāti.

Palieciet neatkarīgi

Atbalsta dzīves jēdziens sola atstāt vecāka gadagājuma cilvēku ikdienas dzīvi praktiski nemainīgā stāvoklī, salīdzinot ar "parasto" dzīvokli. Ja nepieciešams, kvalificēta palīdzība, drošība un drošība ir tikai telefona zvans vai pogas nospiešana.

Līdz ar to palīdzība dzīvošanai vēlas apvienot patstāvīgas dzīves priekšrocības savā mājsaimniecībā ar priekšrocībām, kas rodas, dzīvojot labi aprīkotā mājā. Saskaņā ar principu “pēc iespējas vairāk neatkarības, tik daudz palīdzības, cik nepieciešams”, dzīvokļi ir aprīkoti vecāka gadagājuma cilvēkiem, tie atbilst viņu iedzīvotāju vajadzībām un atrodas dzīvojamo māju kompleksā, kas īpaši būvēts vecāka gadagājuma cilvēkiem. Parasti tie ir paredzēti vienam vai diviem cilvēkiem.

Atkarībā no savām vajadzībām šādu dzīvokļu iemītnieki var izmantot arī tādus pakalpojumus kā ēdināšana uz riteņiem vai ambulatorās aprūpes pakalpojumi.

Svarīgi kritēriji

Vismaz teorētiski. Jo līdz šim nav saistošu standartu atbalstītajai dzīvei. Tāpēc atbalsta kvalitāte, veids un apjoms ir ļoti atšķirīgs. Daži apgādājamās dzīves sistēmu operatori var piedāvāt plašu pakalpojumu klāstu, citi - tikai apsaimniekotāja pakalpojumus.

Ja jūs interesē palīdzības dzīves jēdziens (vai tas būtu pašam vai mīļotajam cilvēkam), jums noteikti jāsalīdzina dažādi piedāvājumi un to izmaksas, lai nerastos nepatīkami pārsteigumi. Daudzas pilsētas un pašvaldības piedāvā pārskatu par reģionālo palīdzības dzīves iespēju klāstu. Svarīgi punkti un padomi, izvēloties piemērotu iekārtu, ir šādi:

• Saņemiet detalizētu informāciju par dažādām mājām. Apskatiet vairākas mājas un pārbaudiet piedāvājumus, pamatojoties uz jūsu personīgajām vēlmēm (vai jūsu mīļotā). Ja iespējams, runājiet ar iedzīvotājiem.
• Mājokļu piedāvājumā jāiekļauj autonoms dzīvoklis (īpašumā vai īrēts), kuram nav šķēršļu.
• Dzīvoklī jābūt pieejamām tehniskajām prasībām savienošanai ar avārijas izsaukuma iekārtu.
• Dzīvojamais komplekss jāatrodas centrā, un veikali, ārsti un aptiekas atrodas pastaigas attālumā. Ir arī labi, ja tuvumā atrodas sabiedriskais transports.
• Turklāt svarīgas ir koplietošanas telpas, kas veicina komunikāciju un līdzāspastāvēšanu īrnieku vidū.
• Pārbaudiet, vai operators sniedz pamatpakalpojumus. Saskaņā ar patērētāju konsultāciju centra sniegto informāciju, tas ietver ārkārtas zvanu, kontaktpersonu un apkalpojošo dienestu. Varat arī salīdzināt papildu pakalpojumus, piemēram, palīdzību mājās, gludināšanas pakalpojumus, maltītes uz riteņiem un palīdzību darbā ar iestādēm. Jūs parasti maksājat par abiem pakalpojumiem ar ikmēneša vienotu likmi.
• Pievērsiet uzmanību precīzam izmaksu sadalījumam, jo ​​īpaši papildu pakalpojumiem. Pārmērīgas aprūpes vienotas likmes bieži atceļ acīmredzami lētas īres maksas.
• Parasti iedzīvotāji slēdz divus līgumus: dzīvokļa īres vai pirkuma līgumu un aprūpes līgumu. Rūpīgi pārbaudiet šos līgumus! Kā norāda patērētāju konsultāciju centrs, izmaksas par pamatpakalpojumiem ir vismaz 15 eiro, ja aprūpētājs ir klāt un mājas neatliekamās palīdzības numurs ir no 60 līdz 150 eiro.
• Noteikti izskaidrojiet, kas notiek, kad kļūstat atkarīgs. Operatori parasti piedāvā īslaicīgu aprūpi, piemēram, pēc slimības. Pastāvīgas aprūpes gadījumiem jābūt pietiekamiem ambulatorās aprūpes pakalpojumiem.
• Īres līgumā nedrīkst būt neviena klauzula, saskaņā ar kuru veselības stāvokļa pasliktināšanās vai nepieciešamība pēc aprūpes noved pie līguma izbeigšanas.

Dzīvojamās dzīvesvietas īre parasti ir nedaudz augstāka nekā salīdzināmās vietējās īres maksas, jo iedzīvotāji sedz arī izmaksas par koplietošanas telpām. Noteiktos apstākļos ir tiesības uz (daļēju) izmaksu segšanu, piem. B. izmantojot mājokļa atbilstības sertifikātu, mājokļa pabalstu vai sociālās labklājības biroju. Informējiet sevi!

Uzraudzīti koplietošanas dzīvokļi

Palīdzīgās dzīves kopienas ir paredzētas cilvēkiem, kuri vairs nespēj labi iztikt. Mērķis ir apgūt ikdienas dzīvi sabiedrībā.

Palīdzīgās dzīvesvietas grupas iedzīvotāji dzīvo pārveidotos dzīvokļos bez šķēršļiem. Virtuve un dzīvojamā istaba ir kopīgas, un katram iedzīvotājam ir sava istaba, kur atkāpties.

Aprūpētāji atbalsta dzīvokļa daļu, piemēram, organizē mājsaimniecību un organizē ikdienas dzīvi. Tāpat kā ambulatorā aprūpe, arī ambulatorais dienests rūpējas par vecākiem īrniekiem, kad viņiem nepieciešama aprūpe.

Iedzīvotāji maksā izmaksas par savām privātajām istabām un proporcionāli par koplietošanas telpām, mājsaimniecības pabalstu un atbalsta personālu. Turklāt var rasties individuālas aprūpes izmaksas.

Līdz šim atbalstāmo kopienu skaits Vācijā joprojām ir ļoti ierobežots. Saskaņā ar BMB dzīvojamo grupu pētījumu 2017. gadā visās 16 federālajās zemēs bija nedaudz vairāk par 3000 koplietošanas dzīvokļu.

Dzīvojamo grupu popularizēšana

Dzīvojamās grupas ar ambulatoro aprūpi ir kopīgi dzīvokļi, kuros dzīvo vismaz trīs cilvēki, kuriem nepieciešama aprūpe, ar mērķi kopīgi organizēt māsu aprūpi.

Cilvēki, kuriem nepieciešama aprūpe (ieskaitot 1. aprūpē esošos), kuri dzīvo dzīvesvietas grupā, var pieteikties uz tā saukto grupas dzīvošanas piemaksu 214 eiro mēnesī. Viens no priekšnoteikumiem ir tas, ka medmāsa uzņemas organizatoriskus un māsu uzdevumus. Ja tiek uzsākta uzņēmējdarbība, kurā ir vismaz trīs iedzīvotāji, var pieteikt starta finansējumu 2500 eiro uz vienu iedzīvotāju un kopā ne vairāk kā 10 000 eiro.

Tagi:  pusaudzis gpp simptomi